...viesis mājās...

Mani darba kolēģi ir tie cilvēki, kuri mani pēdējos gadus atbalstījuši ir visvairāk, tāpēc arī es nekad neatsaku viņiem palīdzēt, atbalstīt, cik varu un izručīt, kad vajag.
Šoreiz izpalīdzot kolēģei, mājās viesojās viens maziņš viesītis, kurš bija kaut kas jauns un neizzināts ne tikai man, bet arī manam četrkājainajam kompanjonam.
"Lieli zobi,,, asi nagi... aste, kažoks un lielas ausis... deguns vispār kā tādam pajoliņam... smaržo savādāk nekā mana draudzene Jūrcūka-Mikišš... Mammu, kas tas iiirrrr???" - apmēram šāda bija pirmā Buffa reakcija un mazo viesi...
Aplūkojis dīvaino būtni nedaudz tuvāk, suns pagriezās, savieba seju un aizgāja pasēdēt priekšnamā...viens... "nu nevar būt, ka kāds te būs svarīgāks par mani...Kāpēc ar viņu mammīte tā ucinās? Ko darīs Gints, kad pārnāks? Par mani visi galīgi aizmirsa?? Mammuuu, es neesmu čurājis, kad mēs beidzot iesim laukā??", suns trīdamies, neuzbāzīgi uzbāžoties norādija uz to, ka parasti, kad pārnāku, mēs ejam laukā, lai viņš sau dzīvi var padarīt krāsaināku, krāšņāku un ievērojami laimīgāku, jo taču urīnpūslis būs tukšs,,,

Tā kā galīgi nebiju gatavojusies jaunā viesa uzņemšanai, paķēru pirmo, kas bija pa rokai...lielā aukstuma kaste, piedod jel man... bet mēs tāpat tevi nelietojām...
Nocēlu lielajai, zilajai kastei vāku, izklāju avīzes,,, Zināju, ka vienā maisā biju salikusi savas vecās drēbes, kuras apzinājos, ka nekad vairs nevilkšu, bet vsjaki požarni nebiju izmetusi. Izvilku no maisa, kuru savlaik iegrūdu skapja dziļumā, pāris džemperīšus un ieliku tos kastē...gan jaunais viesis pats izdomās, kā salikt visu... Tālāk atradu divas mazas bļodiņas - viena ūdenim un viena ēdienam...Hmm, mantiņa... ko lai iedod paspēlēties? da ne jau no Buffa mantām kaut ko...suns man rīkli pārkodīs, ņemot vērā, ka jau bija izpaudis savu greizsirdību visā plaukumā... Ahaa, skapī mētājās maziņš zirdziņš... to arī iedošu. Kad visu  biju salikusi, ieliku mazo gareno dzīvnieciņu kastītē. Meitenīte, kura vēlāk ieguva iesauku (pagaidām iesauku, jo nezinu vai jaunā saimniece atbalstīs) Sibilla, ātri visu izpētīja, izostīja un ieritinās mana baltā džemperīša piedurknē. Kasti noliku malā un ģērbu Buffu ārā iešanai...

Vakarā atgriezās no darba Gints un gāja pētīt jauno zvēru... Buffs teju caur dibenu elpot nesāka no šausmām, kad Gints to sāka auklēt. Pie pirmās izdevības ar visiem saviem 12 kilogramiem ievēlās puisim klēpī un skaļi sāka šņaukāties.
Nedaudz papriecājāmies par maziņo un ļāvām vēl atpūsties.
Gints iemetās ērtajā sēžammaisā, es ievēlos dīvānā pie kompīša. Buffs arī laiku nezaudēja un visām četrām iebelzās Gintam klēpī, uzrāpās uz vēdera, pat neapzinādamies sava svara NEvieglumu un nolaizīja visu seju. Tālāk bija mana kārta,,, tikai tā nebeidzās līdz šim brīdim.

Pēkšņi mājās mums ir paraugsuns, kas momentā saprot komantas "šurp", "sēdi", "nedrīks".  Hmm, starp citu, līdz šim brīdim arī mana čība nav zagta...Tikai zeķītes, bet tas jau nieks.
Pagājušo vakaru suns nevarēja vien aiziet gulēt, savukār šorīt bija augšā jau pirms četriem. Kā es pakustējos, tā bija klāt ar savu "tu jau pamodies? Vai ku labi, es kakraz gribēju paķēmodies". Nākamais piegājiens bija plkst. 5.10 (es paskatījos pulkstenī). Astoņos jau neizturēju un vedu suni laukā.

Savukārt mazais viesis jau sāka parādīt raksturiņu - sāka kāpt no kastes laukā, lai apstaigātu istabas, ūdenstrauka izgāšana ir viņas jautrākais triks. Bet piešķirtais zirdziņš, lai nu kā, tomēr ir jauks. Ar to pat kopā gulēt var. Arī ar Buffa visatļautību brīžos, kad uzgriezu muguru, tika piezemētas parādot, ka dabūs pa asti, ja ākstīsies. Nu zvāāāriņš ar raksturiņu,,, grib to ko viņa grib un vissss...

Pirmajā vakarā novērojām interesantu lietu. Buffs piegāja pie Mikijas būra, arī Mikija iznāca no savas migas. Tā abi sēdēja, skatījās viens uz otru pilnā nopietnībā un manāmi komunicēja. Smējāmies, laikam apspriež rīcības plānu, kā izēst jaunatnācēju, ja gadījumā viņa šeit uz palikšanu. Lieki pieminēt, ka pirmajā brīdī, kad ieradās viese, arī Mikišš bija pavisam klusiņš un visu vakaru, līdz pat šai apspriedei neizdvesa nevienu skaņu, klusi sēdēja migā.

Un vis beidzot...Varu saderēt, ka degat jau nepacietībā, lai uzzinātu, kas tad ir šis briesmīgas viesi, kas saspicēja mūsu mājinieku dzīvnieku maņas orgānus...
Tad nu lūk...tā ir maziņa fretkiņa , haha... baudiet video un bildes...

Mazulīte fretka, ar pirmo iesauku Sibilla, jo viņa pēc tādas arī izskatās :)

Izpēta pirmo gaisotni

Viņiem jau pēc pirmās iepazīšanās radās abpusējas "simpātijas"

Un šeit 2 minūšu gara jaunā iepazīšanās, kuras beigās Sibilla izdarija pirmo brīdinājumu Buffam :D


Bet ko visā visumā varu teikt par šo dzīvnieciņu. Ar šādu saskāros pirmo reizi. Līdz šim man bija gan trusis Puko, žurku bars - Pexis (mans mīlulis), Maziņā un Pelēcis, kaķis Mincis, pat kāmji divi psihi Čūbs un Čūbu-čūbs, kur viens izdomāja nograuzt otru un beigās aizceļoja pie manas draudzenes, Jūrcūkas meitenīte Mikišs un Buffs. Šī jaunkundze ir pavisam kas cits...Plēsējs. Tās kustības ir tik līganas, elegantas un vajadzības gadījumā pietiekoši brīdinošas par slikto garastāvokli. Uz šo dzīvnieciņu varētu skatīties stundām, jo emocijas ir tik nomierinošas. Tiešām ļoti interesants un jauks lopinš...tikai...es jau nu sev tādu negribētu...un Buffs, laikam, arī nē, haha...

...Jauku Jums vakaru :) ...