Stāsts ir par to, ka satiekot šo radu saimi un salīdzinot tika secināts, ka ... ka Buffs ir izlutināts, izlaists un neklausīgs lempis, kas vienmēr panāk savu un uz savas mammītes ir uzkāpis ar visām četrām, asti vēl uzlicis un mantiņu, lai garlaicīgi nepaliek. Viss pēc pilnas programmas, sākot jau "ja tu mani mīli, tad darīsi šitā..." un "Kas tev galīgi nav žēl, ka es te no mašīnas aizmugures lūdzos un raudu, lai tu mani klēpī paņem????".
Neeeeeee...Mans maziņai ir vislabākais un, nu haļava beigusies. Tai pat laikā, kamēr Buffs migrēja, ošņājās un skraidija, jaunais Daces ģimenes loceklis skaisti gāja blakus neizrādot pilnīgi nekādu interesi par apkārt notiekošo. Tātad, katru vakaru jau atķeksēju apmācības.
Pēc izstādes ar Daci sarakstoties, viņa uzsvēra, ka Buffs kašķumāciņa un ar raxturiņu, tāpat kā mammīte. Nodomāju, nu biku jau ir. Bet... tiko sāku apmācības, sāku čortoties - nu jopcik, kāpēc tam kušķim jābūt ar tādu pašu auna raksturu kā man? Un galvenais raxtura noteikums "ja uzspiedīsi, vot nedarīšu par spīti".
Kādi tad bija pirmie divi rezultāti...
Pēc pirmā vakara manai kreisajai rokai uzkačāts muskulis mēģinot suni noturēt sev pie kreisajiem sāniem. Tālāk pēc tā, kad Buffs bija centies mani vilkt, mēs apmainījāmies lomām. Viņš apsēdās un viss. Es pavilku, viņš apgūlās. Kādu laiciņu es šitā kačāju augšā lejā viņu. Ienāca prātā, moš nofilmēt. Tad kauns palika, ta jau visi rādīs ar mani ne tikai ar vienas rokas pirkstu, bet ar abu roku pirkstiem un teiks, ka tas nu gal izlaidenis (kāds būtībā viņš arī ir). Tovakar panākumi protams nekāāāāāāādi. Bet mana apņēmība nenobruka. Līdz nākamajai izstādei mēs abi kā zvēri pierādīsim, ka mēs ar mākam labi uzvesties (es ceru).
Otrā nodarbība bija vakar. Vienu dienu izlaižot, jo, palielīšos, pati biju izlaidenis - augstskolas izlaidenis :))))))
Tātad. Otrajā reizē paņēmu cīsiņus līdzi. Staigāšana nekāda. Sēž kā piepe un viss. Kakukulis tāds, nodomāju. Bet labi, nešķiedīšu laiku velti. Sēdi, stāvi, mieriņš. Ir okeeeeeiii. Tad noliku desu zemē viņa degungalā. Tikko suns vēlējās to pacelt, stingri aizliedzu ar "fū" un "nedrīkst". Līdz nodarbības beigām pa laikam atkārtojot Buffs pēc trešā nedrīkst pilnībā atmeta vēlēšanos pacelt desas gabaliņu no zemes, līdz brīdim, kad nepaņēmu to savā plaukstā... Nu...palieliet mūs...nu palieliet taču :) :P
Kā balviņu par labi pastrādātu laiku viņš dabūja izskrieties ar savu matiņu. Nu ne jau vienkārši mest. Bet spēlēties pēc viņa noteikumiem. tas ir, es aizmetu, viņš atnes un tad vai nu mēs cīnamies vai arī man jāskrien viņam pakaļ.
Beidzot ālēties pa sporta stadionu, devāmies ierasto apli un tad uz mājām. Lūk, lielīšos atkal, ka tik nepārsprāgstu - Buffs pa trīs ceturdaļām turējās man blakus. Un nākamajā rītā (tas ir, šorīt) arī par tikpat gāja blakus.
Tā kā secinājums - visu var, ja grib. Un i klausīja mani uz vārdiņu, visu.
Šodien plānos atkal peldēties braukt. Tas jau viņam daļēji patīk, ja var pa krastu papačkāties.
 |
| Mazais izlaidenītis izlaidies |
 |
| "Kas tur iirrr" |
 |
| Šādi notiek dziesma "Ķepu ļepu lāāāācis nāk" |
 |
| ... |
 |
| Hahaha, sejas izsteiksme ideāla. Vispār viņš zāli tur košļā... |
 |
| Lielie prieki, kad mammīte kutina |
 |
| Uuuuuuu |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru