Redīss gan tika iegrauzts un pamests, jo kā izrādījās, nebija tik garšīgs, kā vajadzēja. Bet nu čiepšanas process pats par sevi jau ir kolosāls...
 |
| Ķirbīšpuika |
 |
| Kātiņš mahten labs, lai pažļambātu |
 |
| Nočieptais redīss |
 |
| "Ēdīšu pats, neatdošu" |
Kopš 12.12.2010. šeit vairs nenotiek kā parasti. Te ir viņš - Everest Evor Windsong, jeb vienkārši Buffs - pārāk zinātkārs, pārāk aktīvs, pārāk traks un pārāk mīlošs... Gruži kā tie, kas viņu mīl :)
sestdiena, 2011. gada 22. oktobris
...Ķirbīšdiena...
Oktobra vienīgajām pilnīgi brīvajā nedēļas nogalē paviesojāmies Jelgavā. Kamēr vecmamma rūpējās par gardajām pusdienām, es ar mammu čubinājāmies ap orhideju kolekciju, lai tās skaistāk nofotogrāfētu, mūsu četrkājainais nešpetnulis dzīvojās pa ķirbjiem un paspēja vecmammai nočiept pat redīsu :))
Redīss gan tika iegrauzts un pamests, jo kā izrādījās, nebija tik garšīgs, kā vajadzēja. Bet nu čiepšanas process pats par sevi jau ir kolosāls...
Redīss gan tika iegrauzts un pamests, jo kā izrādījās, nebija tik garšīgs, kā vajadzēja. Bet nu čiepšanas process pats par sevi jau ir kolosāls...
piektdiena, 2011. gada 21. oktobris
Big match show
16.oktobrī beidzot bijām uz Big Match show labdarības pasākumu.
Pasākums bija jautrs un iespaidiem bagāts. Buffs lielā priekā varēja sveicināties ar VISIEM suņukiem, ko viņš, protams, arī darīja. Pats jau bija ārprātā sanervozējies, jo sen nebija redzējis vienkopus tik daudz suņus un pie tam ar visiem varēja draudzēties.
Pati galvenā mūsu piedalīšanās , protams, bija šķēršļu josla. Biju visai pārliecināta, ka Buffs noteikti padarīs mani par muļķi šajā disciplīnā, jo nekad nebija gājis nevienu šķēršļu joslu. Tad nu tā sastāvēja no vairākiem tramplīniņiem, no kuriem viens bija nedaudz zem ceļa augstumā, vairāki riņķi, kuriem cauri jāizlec un kuriem jālien pa apakšu.
Tā kā bijām ieradušies pavisam laicīgi, izmantojām izdevību izmēģināt trasi. Buffs pārleca diviem tramplīniem, savukārt, augstākajam atteicās pilnībā lekt pāri. Tikai pa apakšu. Cauri izlīst pusapļiem man izdevās piemānīt paripinot bumbiņu ar desmito lūgšanās reizi, savukārt riņķiem cauri hotj' vilkšus, bet nelīdīs. Pāris apļus tā es viņu pamocīju un sapratu, nekas, pirmie kucēni jāslīcina.
Sākoties pasākumam, visi dalībnieki sastājās rindās, kādā secībā startēs. Mēs aizstājāmies aiz tāda paša francīša, tikai 5 mēnešus vecā Taisona. Mazulis bija tik bezrūpīgs un draisks. Sadraudzējāmies arī ar saimniekiem un apmainījāmies pieredzēm un padomiem :) Mazais Taisons izgāja trasi labi, jo sekoja mazam našķītim, ko rādīja viņa saimniece. Tad nu pienāca mana kārta.
Pirms manis, kāda sieviete nebija piespiedusi savu mazā auguma suni šķērsot šķēršļus, bet izlīdzējās ar sava četrkājainā drauga izlikšanai cauri visiem šķēršļiem, nopelnot ovācijas no skatītājiem. Vēl kāds sava vidēja auguma četrkājainā drauga saimnieks nopelnīja titulu "ātrākais saimnieks, kurš veicis šķēršļu joslu", jo pateicoties suņa izmisumam, ka riņķi kuriem jālec cauri ir tik biedējoši, nācās saimniekam pašam līst cauri tiem un lekt pāri šķēršļiem. Kā zināms, noteikums - ja neizdara suns, jādara saimniekam.
Domāju - Buffs ir mazs augumā, ja kas, riņķiem izlikšu cauri, augstākajam šķērslim lekšu pati pāri. Nemaz tik idiotiski neizskatīties. Tā darīja daudzi mazo suņu īpašnieki. Taču Buffs izmantoja iespēju mani pārsteigt - viņš visu joslu izgāja perfekti, pat lielajam šķērslim pārlidoja pāri un riņķiem cauri izleca bez raustīšanās. Pusaplim lai izlīstu ātrāk, paripināju bumbiņu un suns nesās tai pakaļ. Tā nu viņš mani tik stipri sašokēja, ka nespēju kādu laiku vēl noticēt pēc disciplīnas veikšanas, ka Buffs to izdarīja!!!!!
Visu atlikušo dienas daļu Buffs rotaļājās ar citiem suņiem, apjūsmoja mazo Taisonu. Izgāja arī hendleros un kokteiļpāri ar skaistu vidēja auguma kucīti. Tur gan panākumi īpaši nekādi nebija, taču galvenais jau bija piedalīties un labi pavadīt laiku.
Pārrodoties mājās, no visiem pārdzīvojumiem Buffs bija tik noguris, ka, kā aizgāja gulēt, tā nokrāca līdz pašam vakaram un pamodās tik, lai uzklātu gultu un akal liktos uz auss...
Vispār kopumā izstādē pamanīju aptuveni septiņus francīšus, ieskaitot Buffu. Manuprāt iespaidīgākais suns bija Ņuffs - vislielākais no visiem - tāds lācis.
Betnu ko tur gari vāvuļot...ķeramies pie bildēm :)
Nu lūk i viss :) Tiešām pozitīvi un kolosāli pavadīts laiks.
Pasākums bija jautrs un iespaidiem bagāts. Buffs lielā priekā varēja sveicināties ar VISIEM suņukiem, ko viņš, protams, arī darīja. Pats jau bija ārprātā sanervozējies, jo sen nebija redzējis vienkopus tik daudz suņus un pie tam ar visiem varēja draudzēties.
Pati galvenā mūsu piedalīšanās , protams, bija šķēršļu josla. Biju visai pārliecināta, ka Buffs noteikti padarīs mani par muļķi šajā disciplīnā, jo nekad nebija gājis nevienu šķēršļu joslu. Tad nu tā sastāvēja no vairākiem tramplīniņiem, no kuriem viens bija nedaudz zem ceļa augstumā, vairāki riņķi, kuriem cauri jāizlec un kuriem jālien pa apakšu.
Tā kā bijām ieradušies pavisam laicīgi, izmantojām izdevību izmēģināt trasi. Buffs pārleca diviem tramplīniem, savukārt, augstākajam atteicās pilnībā lekt pāri. Tikai pa apakšu. Cauri izlīst pusapļiem man izdevās piemānīt paripinot bumbiņu ar desmito lūgšanās reizi, savukārt riņķiem cauri hotj' vilkšus, bet nelīdīs. Pāris apļus tā es viņu pamocīju un sapratu, nekas, pirmie kucēni jāslīcina.
Sākoties pasākumam, visi dalībnieki sastājās rindās, kādā secībā startēs. Mēs aizstājāmies aiz tāda paša francīša, tikai 5 mēnešus vecā Taisona. Mazulis bija tik bezrūpīgs un draisks. Sadraudzējāmies arī ar saimniekiem un apmainījāmies pieredzēm un padomiem :) Mazais Taisons izgāja trasi labi, jo sekoja mazam našķītim, ko rādīja viņa saimniece. Tad nu pienāca mana kārta.
Pirms manis, kāda sieviete nebija piespiedusi savu mazā auguma suni šķērsot šķēršļus, bet izlīdzējās ar sava četrkājainā drauga izlikšanai cauri visiem šķēršļiem, nopelnot ovācijas no skatītājiem. Vēl kāds sava vidēja auguma četrkājainā drauga saimnieks nopelnīja titulu "ātrākais saimnieks, kurš veicis šķēršļu joslu", jo pateicoties suņa izmisumam, ka riņķi kuriem jālec cauri ir tik biedējoši, nācās saimniekam pašam līst cauri tiem un lekt pāri šķēršļiem. Kā zināms, noteikums - ja neizdara suns, jādara saimniekam.
Domāju - Buffs ir mazs augumā, ja kas, riņķiem izlikšu cauri, augstākajam šķērslim lekšu pati pāri. Nemaz tik idiotiski neizskatīties. Tā darīja daudzi mazo suņu īpašnieki. Taču Buffs izmantoja iespēju mani pārsteigt - viņš visu joslu izgāja perfekti, pat lielajam šķērslim pārlidoja pāri un riņķiem cauri izleca bez raustīšanās. Pusaplim lai izlīstu ātrāk, paripināju bumbiņu un suns nesās tai pakaļ. Tā nu viņš mani tik stipri sašokēja, ka nespēju kādu laiku vēl noticēt pēc disciplīnas veikšanas, ka Buffs to izdarīja!!!!!
Visu atlikušo dienas daļu Buffs rotaļājās ar citiem suņiem, apjūsmoja mazo Taisonu. Izgāja arī hendleros un kokteiļpāri ar skaistu vidēja auguma kucīti. Tur gan panākumi īpaši nekādi nebija, taču galvenais jau bija piedalīties un labi pavadīt laiku.
Pārrodoties mājās, no visiem pārdzīvojumiem Buffs bija tik noguris, ka, kā aizgāja gulēt, tā nokrāca līdz pašam vakaram un pamodās tik, lai uzklātu gultu un akal liktos uz auss...
Vispār kopumā izstādē pamanīju aptuveni septiņus francīšus, ieskaitot Buffu. Manuprāt iespaidīgākais suns bija Ņuffs - vislielākais no visiem - tāds lācis.
Betnu ko tur gari vāvuļot...ķeramies pie bildēm :)
 |
| Arī mēs tur bijām |
 |
| Ārā vēl |
 |
| Darīšanas pa fikso un atpakaļ pie suņiem |
 |
| Ar pliksuni :) |
 |
| Trenniņskrējienā šķēršļu joslā |
 |
| Trenniņskrējienā šķēršļu joslā |
 |
| Nemiera gars |
 |
| Ar medaļiņu |
 |
| "Cūksuns" nu tiešām izskatījās ārprātā mīļš |
 |
| No kreisās - Taisons, Buffs un viens neadekvāti pārpriecājies francītis |
 |
| Beidzot miers |
 |
| Vidēja auguma suns bija mūsu kokteiļpāris :) |
pirmdiena, 2011. gada 17. oktobris
Rudenīgās noskaņās :)
Tā lūk pavadam pēdējās saulainās rudens dienas :)  |
| Futbolists |
 |
| Nopietns puika |
 |
| Profilā |
 |
| Lapu ielenkumā |
 |
| Ostiņš |
 | |
| Bumbu meklējot |
 |
| Gluži kā džungļos... |
 |
| Ku-Kuuuuu |
 |
| "Es esmu dižens..." |
 |
| "Es esmu ļooti dižens" |
 |
| "Es esmu ārprātīgi dižens..." |
 |
| "...ka varu arī pasēdēt aiz koka..." |
 |
| "...Un uztaisīt fotobombas cienīgu lēcienu..." |
 |
| "bet vispār...es esmu dižens" |
 |
| "...Un liels...kad Gintam uz pleca sēžu..." |
 |
| Un vispār,,,visiem uz redzēšanos, jo mēs ejam mājās" |
 |
| Ieraudzīja sevi...peļķē... |
piektdiena, 2011. gada 7. oktobris
...Konkursiņš...
Labu laiciņu jau draugiem.lv risinājās konkurss, kuru rīkoja majasmilulis.lv. Noteikumi bija vienkārši - iesūtīt savu bildi ar savu četrkājaino mīluli un pastāstīt, kāpēc viņš ir īpašs. Balviņa bija simboliska - Ls 5,- dāvanu karte jau minētajā interneta veikalā...
Nu ir īpašs mans suņuks, ir!. Nolēmu, šī konkursa noteikumu izpilde man aizņemtu kādas 10 minūtes. Tad nu arī ķēros pie darba un izveidoju sekojošu aprakstu ar bildi -->
"Buffs jeb pilnā vārdā Everest Evor Windsong ir franču buldogs un piedzima pērnā gada
12.decembrī taču savās jaunajās mājās, pie manis, ieradās šā gada 11.februārī.
Vairākkā pus gada laikā mazais ausainis ir iemantojis gan manu bezgalīgu mīlestību,
gan sava veida slavu pastaigas rajonā kā mazs, mīļš, skaists un ārprātā
dzīvespriecīgs suņukiņš. Buffs ir pozitīvās enerģijas pāriemiesojums. It īpaši
brīžos, kad man ir skumji un bēdīgi, mazais, pat gadu nesasniegušais suņuks to
uzreiz ievēro un dara visu iespējamo, lai es pasmaidītu - ālējās, lēkā pa gultu
gaisā sviezdams zeķīti, rej un visu pārējo, ja tas nelīdz, atnes man kādu no savām
mīļākajām mantiņām. Suņuka vislielākā laime ir, kad visi ir mājās, saticīgi,
smaidīgi un maksimumu pievērš uzmanību tieši viņam. Kā pateicību šai uzmanībai, suns
devis pretī savu sapratni - nekad nav plēsis ne tapetes, ne kurpes sagrauzis, ne
arī savādāk radījis kādus zaudējumus. Citi suņinieki atzīs, ka tas ir neticams
brīnums, hehe.
Nu jau vairāk kā pus gadu Buffs ir daļa ne tikai no manas dzīves, bet arī no manis
pašas. Lai arī maziņš, taču viņa enerģija jebkurā dzīves situācijā sniedz spēku,
laimi un dzīvesprieku."
Aizsūtīju un...aizmirsu. Līdz trešdienai, kad manā telefonā pienāca zvans no mansmilulis.lv un paziņoja, ka esmu ieguvusi dāvanu karti un līdz ar to arī uzvarējusi konkursā. Protams, apmeklēju arī lapu, kur bija minēts par konkursa rezultātiem un ieraudzīju līdzās vēl diviem uzvarētājiem arī sava suņuka jautro sejiņu man klēpī
Un tomēr tas arī pierādīja to, ka savā ziņā mana mazā ausaiņa raksturojums liekās īpašs ne tikai man, bet arī lasītājiem.
Tas tāds maziņš un patīkams nieciņš.
Atzīmēšu, ka par iegūto dāvanu karti iegādājos Buffam šampūniņu, kurš mums jau bija izbeidzies un Buffam našķīšus :) Žēl, ka nebija pieejamas nekādas mantiņas, jo jau labu laiku Buffs nav saņēmis nevienu jaunu mantiņu :)
Nu ir īpašs mans suņuks, ir!. Nolēmu, šī konkursa noteikumu izpilde man aizņemtu kādas 10 minūtes. Tad nu arī ķēros pie darba un izveidoju sekojošu aprakstu ar bildi -->
12.decembrī taču savās jaunajās mājās, pie manis, ieradās šā gada 11.februārī.
Vairākkā pus gada laikā mazais ausainis ir iemantojis gan manu bezgalīgu mīlestību,
gan sava veida slavu pastaigas rajonā kā mazs, mīļš, skaists un ārprātā
dzīvespriecīgs suņukiņš. Buffs ir pozitīvās enerģijas pāriemiesojums. It īpaši
brīžos, kad man ir skumji un bēdīgi, mazais, pat gadu nesasniegušais suņuks to
uzreiz ievēro un dara visu iespējamo, lai es pasmaidītu - ālējās, lēkā pa gultu
gaisā sviezdams zeķīti, rej un visu pārējo, ja tas nelīdz, atnes man kādu no savām
mīļākajām mantiņām. Suņuka vislielākā laime ir, kad visi ir mājās, saticīgi,
smaidīgi un maksimumu pievērš uzmanību tieši viņam. Kā pateicību šai uzmanībai, suns
devis pretī savu sapratni - nekad nav plēsis ne tapetes, ne kurpes sagrauzis, ne
arī savādāk radījis kādus zaudējumus. Citi suņinieki atzīs, ka tas ir neticams
brīnums, hehe.
Nu jau vairāk kā pus gadu Buffs ir daļa ne tikai no manas dzīves, bet arī no manis
pašas. Lai arī maziņš, taču viņa enerģija jebkurā dzīves situācijā sniedz spēku,
laimi un dzīvesprieku."
Aizsūtīju un...aizmirsu. Līdz trešdienai, kad manā telefonā pienāca zvans no mansmilulis.lv un paziņoja, ka esmu ieguvusi dāvanu karti un līdz ar to arī uzvarējusi konkursā. Protams, apmeklēju arī lapu, kur bija minēts par konkursa rezultātiem un ieraudzīju līdzās vēl diviem uzvarētājiem arī sava suņuka jautro sejiņu man klēpī
Un tomēr tas arī pierādīja to, ka savā ziņā mana mazā ausaiņa raksturojums liekās īpašs ne tikai man, bet arī lasītājiem.
Tas tāds maziņš un patīkams nieciņš.
Atzīmēšu, ka par iegūto dāvanu karti iegādājos Buffam šampūniņu, kurš mums jau bija izbeidzies un Buffam našķīšus :) Žēl, ka nebija pieejamas nekādas mantiņas, jo jau labu laiku Buffs nav saņēmis nevienu jaunu mantiņu :)
sestdiena, 2011. gada 1. oktobris
Rudens nāk...
Nu jau Buffs ir sasniedzis 9 mēnešu vecumu un lēnām gatavojas suņu tusiņam 16.oktobrī un izstādei 29.oktobrī.
Pa starplaikiem uztaisām dažas foto sesijas, kur Buffs atkal nevar nosēdēt mierā ne minūti...
Kā teica Si-si-dra "liekam nākamo bildi iekšā"...
Pa starplaikiem uztaisām dažas foto sesijas, kur Buffs atkal nevar nosēdēt mierā ne minūti...
Kā teica Si-si-dra "liekam nākamo bildi iekšā"...
 |
| Skats tālienē ar suņa acīm |
 |
| Uzmanību...gatavību...STARTS |
 |
| Es te pagaidīšu |
 |
| Seja!!!!! |
 |
| Stāsts par rudens lapu...kura tiks apēsta... :D |
 |
| Vīrietis pie televizora... "Mīļāāā, kur pults!!" |
 |
| Nu neaprakstāmi skaisti iepozēja :* |
 |
| Muļķošanās tik galvā |
 |
| Miļķošanās tik galvā |
 |
| Ku-kuuuuuu |
 |
| Nekas īpašs,,, Buffs tikai gatavojās vakariņām... |
Abonēt:
Ziņas (Atom)