Vienā no siltajām nedēļas nogalēm aizčāpojām vēlreiz uz uzpmalu. To Buffs labi atcerējās un, tiklīdz bijām nonākuši līdz vietai, kur apmetāmies iepriekšējo reizi, suņka skrēja apvēsināties vēsajā ūdenī. Nelaime tik tā, ka tajā vietā jau atradās kāds pāris - sieviete sauļojās, bet vīrietis makšķerēja. Buffam viņi netraucēja izbaudīt smiltiņu un ūdens priekus. Ar varu nācās aizvilkt Buffu pāris soļus tālāk, kur varējām būt vieni, smiltiņu tur bija vēl vairāk un vieta pie ūdens pieejamāka un ne tik akmeņaina. Tas viņu apmierināja.
Kamēr mēs abi ķērām saules starus, kas dienas gaitā cītīgi skādēja mūsu plecus, Suņuks spēlējās ar ūdeni un akmentiņiem. Pa laikam ieripināju pastaigu mantiņu ūdenī un suns ar savām metodēm to izvilka lielā priekā laukā...galvenais noteikums, ka purnam jāpaliek sausam.
Tālumā aizpel pa Daugavu kursējošais kuģītis, kurš pēc kāda laika krastā sataisijis pamatīgus viļņus. Protams, Buffs savu sašutumu pat necentās slēpt un viļņi, kas šļakstījās pret krastu ar lielu troksni, dabūja dzirdēt visu, ko suns par viņiem domā.
Atpkaļ ceļā Buffs gāja ļoti klausīgi, apsežoties uz atpūtu tikai vienu reizi. Kaut kas nav tā, ja viņš tā uzvedās. Nu pareiza jau bija mūsu nojauta. Kādu gabaliņu mums priekšā bija liela gubļu peļķe, kura izveidojusies pēc iepriekšējo dienu lietavām un izžuvusi tik labi, lai sakrājušies dubļi būtu tikai virspusē apžuvuši. To tikai Buffs gaidija. Mērķtiecīgi dodoties uz priekšu, nonācis lielalajā lāmā viņš... apgūlās. Traki, ne? Bet ar to viss nebeidzās. Tiko sāku saukt "Buff, dubļos nē", suns paņēma un tā kārtīgi izvārtījās tajos. Tagad mūsu priekšā stāvēja pilnībā melns franču buldogs ar bēšas krāsas galvu (neieskaitot vaigus).
Tā kā ceļš uz mājām bija tikai sācies, un priekšā vēl apdzivotais rajons, kuram jāiziet cauri, nācās suni mazgāt. Viens no mums par šo izdarību bija lielā sajūsmā. Bet tas nebija ne Gints ne es...
Pēdējās karstās dienas, kad suns jau izrādīja manāmi lielu nepatiku, nācās rīkoties. Vakarā samitrnāju dvieli un apliku suņkam ap kaklu, pēctam ap pleciem. Juuuuu, laaaaaaabi... foooooorši... Kad dvielis bija izpurināts un noslaktēts, tas tika uzklāts uz sēžammaisa un vakarā čučēja un vēsinājās tur...
Atkal nostrādāja "supermamma steidz palīgā" :D :D
Nesen istabā ieliku ventilātoru, naivi cerot, ka Buffs pie tā vēsināsies. Nu nebija jau nemaz ilgs tas laiks, kamēr suns lamājās uz jauno atribūtu, kas izradīja dīvainas skaņas, grozījās un pie tam vēl pūta kaut ko virsū - suns lamājās tikai kādu stundu. Līdz šai dienai vēl abi nav sadzīvojuši, un nākās slēgt ventilatoru iekšā tikai, lai nedaudz izventilētu gaisu.
 |
| Ar savu draugu Jūr'cūķi Mikiju |
 |
| Pastaigā |
 |
| Buffs atvēsinās... |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru