...pirmās pastaigas...

Pirmajā iepazīšanās pastaigā, pēc audzētājas atļaujas devāmies pirmajā siltajā dienā - 13.martā.
Šajā dienā Skonto hallē bija suņu izstāde, kuru apmeklējām ar Gintu, lai redzētu, kā uzstājas Buffa tētis Džeks un brālis. Kā arī lai iepazītos ar māsiņas jaunajiem saimniekiem no Jelgavas.

Pēcpusdienā, pēc atgriešanās, uzlikām izstādē nopirkto kaklasiksniņu un pavadiņu (protams ar audzētājas palīdzību tika iegādāta) un devāmies meklēt kādu sausu vietiņu saulītē.

Izbrīns jau bija liels...Kājiņas trīcēja. Taču interese par jaunajām smaržām, skaņām un apkārtējiem kustīgajiem ņēma virsroku un drīz vien arī no mutes nācās palūgt izspļaut paķerto akmentiņu.
Pastaiga gan ilga tikai kādas 10minūtes - pietiks pirmajai reizei.

Nākamās pastaigas jau bija drošākas. Pieskatījām,, protams, laikapstākļus - kad bija jauks, tad arī gājām. Vislielāko interesi radīja baloži, kas laidās prom uzreiz, kad Buffs bija saslējis ausis un pārslēdzies 3.ātrumā. Arī citi cilvēki, kas smaidija pretīm nākot, likās gana interesanti.


Pavisam nesen garāmejot sētai, izdzirdējām, kā rej vidēja auguma melns suns. Viņš bija neapmierināts, ka sētai garām iet tik maziņš pundurītis. Buffs arī asti (nu labi, ļipu) kājstarpē nežmiedza. Sacēla spalvu uz muguras un, izslējis krūtis uz priekšu, drosmīgi virzījās pa soļiem tuvāk sētai. Nācās paņemt uz rokām.

Mums, saimniekiem, jau liekās, ka pavadiņa mūsu suņiem ir, lai mēs tos nepazaudētu. Bet Buffa versija ir pavisam cita - lai viņš nepazaudētu mani. Katru pastaigu, lai arī tās ilga tikai kādas 10 - 15 minūtes, viņš uzticīgi gāja aiz muguras vai cirkulēja pa kājām no kreisās uz labo pusi un atpakaļ. Pēdējā reizē gan drosmīgi gāja pa priekšu visu ostīdams, bet pa laikam atmeta skatienu atpakaļ skatoties, vai neesmu pazudusi.

Un tur nu mēs arī iepazināmies. Pretīm, intereses pārmākts, laipoja takšu puika, kā no saimnieces uzzinājām, tik vien gadiņu vecs - Ralfiņš vārdā. Mazais, melnais takšu puika uzstājīgi slējās uz pakaļkājām un vēlējās iepazīties ar uz rokām paņemto rudo kamoliņu, kas ar interesi pētīja notiekošo. Kāpēc nē? Tā nu noliku Buffu zemē un pieskatot viņa reakcijas, ļāvu abiem saostīties. Sejas izteiksme Buffam bija apmēram šāda - "mammmuuu, ko viņš no manis griiiiib??". Tā nu apmainījāmies ar laipnībām un suņuka vecumiem un vārdiem ar Ralfa saimnieci, laipni atvadījāmies un devāmies katra uz savu pusi. Buffam pēc šīs tikšanās palika acīmredzami labi iespaidi, jo promejot vairākas reizes atskatījās uz jauno draugu. Ko var zināt, varbūt dienās kopā spēlēsies.

Aukšpēdus starp kutināšanu paspēj arī piedurktnē iekosties