...Jaunās mājas...

Pāris dienas pirms jaunā iemītnieka ierašanās mājās devos iepirkt nepieciešamās lietas. Izskrēju vairākus veikalus, taču tā arī neko nenopirku. Tikai zināju, ka man nepieciešamas divas bļodiņas - ūdenim un barībai, ķemmīte, kāda rotaļlieta suņa augumā, ar ko viņš varētu kopā gulēt.
Ceļā uz mājās iegāju savā pēdējās cerības vietā - nesen atvērtajā vetklīnikā - veikalā. Kad pārdevējas laipni man piedāvāja palīdzību, es arī "uzdāvināju" viņām savu problēmu un viņas kompetenti man salika visu nepieciešamo - metāla bļodu ūdenim, plastmasas bļodiņu ēdienam, kura drīz vien tika nomainīta uz parastu dziļo šķīvi, jo Buffam tā patika labāk, cimdu ķemmējamo un zaļu pīli.
Pārnākot mājās ilgi pētīju nopirktās mantas un domāju, vai tas būs pietiekami labs mazulim. Pīle takā par lielu izskatās, bet nekas, mazais tak augs. un vai viņam tā patiks?


Audzētāju ģimene mazulim līdzi deva viņa sedziņu, kurā bija vēl ģimenes smaržas, un trīs mantiņas - mazu gumijas dalmāciešu sunīti, dzeltenu gumijas pīlīti un mazu pīkstošu gumijas vistas līķīti.

Buffs jaunajās mājās iejutās ļoti ātri. Jau uzreiz pēc Daces aizbraukšanas mazulis ķērās pie lietas iepazīt mani un Gintu. Vakarā bijām noraizējušies, vai neraudās naktī viens pats palicis.
Tā kā mēs pārradāmies pēc desmitiem vakarā, pasēdējām pāris stundiņas un tad jau devāmies čučēt. Mazais, protams, bija diezgan nemierīgs, jo izgulējās pa ceļam mašīnā jau. Protams, prasījās gultā, bet Gints stingri aizliedza ņemt suni gultā.(Lieki pieminēt, ka nepagāja ne nedēļa, ka Buffs jau bija iekārtojies mums blakus.). Tā nu, lai suņuks nečīkstētu, apģērbos un devos iekārtoties uz Buffam ierādītā pupu maisa, lai mazo aizmidzinātu. Protams, suņuks uzreiz bija blakus, ātri mani sabučo, piespiedās pie vēdera un iemiga - tas aizņēma ne vairāk kā 5 minūtes. Vēl nedaudz pakavējos un devos atpakaļ gultā. Šādas procedūras atkārtoju līdz pat brīdim, kad saņēmu atļauju ielaist suni gultā.


Runājot par mantiņām. Zaļā pīle tomēr izrādījās vismīļākā mantiņa. Sunīti un dzelteno pīlīti tā arī līdz šai dienai ignorē. Vistas līķītis tik jauki pīkst, ka to šad tad patīk papīkstināt un pasist.
Uz šo dienu:
- zaļā pīle jau ir iedzīvojusies plikpaurībā, bet ir joprojām tikpat mīļa;
- dzeltenā gumijas pīlīte mētājās pa grīdu neaiztikta;
- dalmāciešu sunītis nozudis līdz ar galiem (apēsts nav, to es "toč" zinu);
- vistas līķītis šad tad tiek pīkstināts - bērnības mīlulis no dzimtajām mājām;
- "medījums" - jenots, kas stāv uz kājiņām un pīkst pavisam savādāk, nekā citas mantiņas - tā kā zaļā pīle tiek "nobeigta" ar smacēšanas, raustīšanas principu, šī rotaļlieta tiek piebeigta ar nosišanas paņēmienu triecot to pret zemi;
- zilais kauliņš - dabūja pēc pēdējās potes kā mierinājuma balvu. To paķer ja pagadās kā pirmā pa ceļam un kad ir lielais niķis un vēlme skaļi uzvesties;
- paziņu uzdāvinātā bumbiņa virves galā - nu tā ir pavisam jauna vēl, tāpēc priekšroka tai netiek dota
- avīzes, žurnāli, bukleti - tiek "lasīti" un pēc tam atstātas drumstalas pa visu priekšnamu.
- kartoniņi, kas ir zem WC papīra - tos viņš visus saņem, apžļambā un nomet kur pagadās;
- tenisa bumbiņa - top mantiņa, kuru var dzenāt un pienest, kad tiek aizmesta;
- lielā, krāsainā bumba - šī tiek dzenāta kad mums ir lielais dauzoņa iekšā un bumba pagadās pa ceļam.
- lielais delfīns - tam Buffs ķērās klāt pēc nedēļas "kopdzīves", jo pirmīt vēl nejutās tik liels, lai sāktu "pārrunas ar delfīnu.
Nu tas pagaidām laikam viss...

Ar mīļako mantiņu - zaļo pīli