...Vairākas tortes un viena svecīte...

Nu šoreiz laikam gan tā nesanāks. Nespējam aizskaitīt tālāk par "viens".
Jā, mani mīļie. Buffam, tāpat kā viņa mīļajām māsām Betai un Ebijai, aprit jau vesels gadiņš, kopš uz šīs pasaules stutējas savām peciņām. Bet vai šeit ir vieta sentimentam? Par to, cik viņš bija maaaziņš, kā nāca šai pasaulē, kā auga dienu no dienas, kā iepazina šo pasauli. Kā uzņēma ciemiņus un iepazinās ar mani? Kā ieradās dzīvot jaunajās mājās, kurās jau pirmajā vakarā jutās kā mājās? Nē, mīlīši. Šodien tam visam šeit nav vietas.

Šai dienai gatavojos jau sen. Zināju, tai jābūt īpašai. Manam maziņajam dzimšanas diena. Bet cik daudz viņš pats no tā visa sajēdz. To jau vēl redzēsim.
Tortei noteikti jābūt no maltās gaļas. Cepts? Neeee... Varbūt vārīts. Varbūt svaigu? Tādu viņš reti kad dabon! Bet ne jau viena pika - ar pildījumu jābūt.
No paša rīta jau biju nobriedusi iepirkt vairākas lietas - maltā gaļa, suņu konservi (kurus man darba kolēģi tomēr uzdāvināja,,,nu ne man, bet Buffam), burkāni, cīsiņi, svecīte, svētku cepurīte.
Jau vairākus mēnešus iepriekš drudžaini rakājos internetā un forumos, lai rastu atbildi uz jautājumu "Kādu tad īsti torti gatavot?". Taču, pienākot šai dienai, nebija prātā nekādas receptes. Viss jau nāk no sirds.
Visas nepieciešamās lietas bija jau sapirktas. Gints uzņēmās vakariņu gatavošanu. Tāpēc man atlika daudz vairāk laika iedziļināties tortes pagatavošanā. Kamēr izkrāmēju mājās iepirkumus, Buffs jau trinās ap kājām. Pēc vakara pastaigas vienmēr tika piepildīts viņa šķīvītis. Zemnieki pagājušo svētdien noslinkoja, tāpēc Buffam izpalika ierastā paika - vārīti rīsi/putraimi ar burkāniem un gaļu. Jeb laikam  vārīta gaļa ar rīsiem/putraimiem un burkāniem. Šodien bija plānots garšīgais konservs, kurš parasti tika aprīts ārprāta ātrumā un pēc tam "piegāzēta" visa istaba (šausmas).
Brīdī, kas suns saprata, ka, NU BĀC, trauciņu neviens neuzpilda, demonstratīvi nostājās un blenza uz to. Buffs ļoti labi zin, ka es vienmēr pamanu katru viņa kustību, tāpēc nekautrējās šādu pozu ieņemt nemanāmi stāvot virtuves maliņā. Saprotu, ka ņamāt gribās, tāpēc Buffs tiek ātrāk pie savas dāvanas - plīša sunīša. Ju, tā gāja pie sirds. Paķēris sunīti aiz skausta, Buffs nozūd tumšajā priekšnamā un pēcāk no tumsas atskan tikai šņācošas un krācošas skaņas, kas liecina par to, ka sunīšmantiņai piespriests nāvessods.
Paņēmu visas sastāvdaļas un devos uz istabu, lai visas saliktu kopā. Un jūs domājat, ka Buffs to palaida garām? Noup!
Taču Buffs uz visu šo reaģēja apmēram : "Iedomājieties tik. Visur viss smaržo, saimnieki sačukstās un priecājās par kaut ko. Mammīte taisa kaut ko MANĀ ACU PRIEKŠĀ... bet MAAAN nedod neko! NEKO, es atkārtoju!! Tur ir viss kas. Pat burkāni! Nu labi, baltu sunīšmantiņu es dabūju, bet tāpat HEI MIILIIIŠI, MANS VAKARIŅU LAIKS JAU PAGĀJIS, GRIBU ĒST. Un kas tur tā smaaaaaaaaaržo???".

Tortīte sastāvēja no trīs pamatsastāvdaļām - malta gaļa, kas bija dominantā visā šajā pasākumā.,tad bija kārtiņa ar suņkonservu un burkānu šķēlītēm. Šādi tika saliktas vairākas kārtiņas. Augšpusīte tika attiecīgi nodekorēta, gar malām nolaistas vairākas maltās gaļas strēmeles un cīsiņu strēmeles. Pašā viducītī tika iesprausta svecīte, kas, man par lielu brīnumu, bija viltīga - nenopūšamā.

Pirmā kartiņa top

Jau uzliktas nākamās divas

Buffs beidzās nost no ziņkārības, tortei top jau trešā kārtiņa

Kas tur iiiiiiiiiiiiiir?

GATAVS

Nu lūk, kas sanāca no mūsu (kopīgā) meistardarba. Buffa nepacietība auga. Viss tā smaržoja, vis kas (nevis Wiskas)! Bet līdz ceremonijai vēl bija nedaudz jāpaciešas.
Tikmēr laiks bija dzimšanas dienas cepurītes uzvilkšanai. Tas mums izdevās apmēram šādi:

Nu neee.... šito es galvā neatstāšu...!!!

Nāc nost!!!! Daaa-vai

Tūliņ...jā... tūliņ būs...

Paga, tūliņ!!!

Jaaaaaaaaaa

Saņem, mice, saņem

Na tev, cepure, pēc nopelniem!

SAŅEM, SAAATAN!!!!!

  Vispār, Jūs sapratāt, ko Buffs domāja par šo dīvaino uzparikti. Vismaz viņam bija ko darīt, kamēr gatavojāmies tortes pasniegšanai. Uuuuuuuuuuuuuuuuunnnnnnnnnnnnn... arī šis brīdis pienāca ātri!

Ar Ginta palīdzību uzreiz neaprij savu dāvanu. (Pievērsiet uzmanību Buffa sejai :D )

"Kas tas tāds? Un kas tur vēl deg? Mmm, bet smaržo labi, tūliņ noprovēšu"

Buffiņš pat uzmanību nepievērš, ka izpūrusī mammīte mēģina iztaisnot svecīti :D

Beeeeidzot tika nograuzt vienu maliņu jau.

Mmmm, kā garšo

Raaarrrr

Šņak, šņak

Kā Buffiņam garšoja

Ar pavadskaņām nozuda torte daļu pa daļai. Pat burkāni

mmmmmmmmmmmmmm

Satriecoši gardi

Tas, ka bilde pašķība, nenozīmē, ka torte bija (ļoti) šķība

Laikam jau bez komentāriem

"Un vis maaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaannnnnnnnnn"

Vēl nedaudz tika aprīts un daļu atstājām brokastīm. Ka nesanāk par daudz.

Beigu beigās tortē tika ielikts pus kilograms maltās gaļas, pus burkāns, viens cīsiņš un pusotra paciņa Pedigri konserviņš. Suncim nu ļoti tas viss gāja pie sirds. Pēc atlikušā tortes gabala konfiskācijas mazais četrkājis vēl ilgi bija pacilātā un nedaudz sašokētā omā. Ne jau katru dienu dabon svaigu gaļu.
Puncis pilns, jaunā manta piekauta, dienišķais kautiņš ar čību arī noturēts un suns galā atlūzis :)

Vieni svētki pavadīti. Nu tā. Centāmies :) Kā nu sanāca, bet Buffs bija tiešām pārsteigts. Lai arī viņš nezin, kas patiesībā ir par dienu, tomēr kaut kā tomēr izdevās viņam likt saprast, ka šī diena ir savādāka, nekā visas citas līdz šim.

Nākamie svētki - ierašanās jaunajā mājā :)