Reiz bijis, aizmirsts un atkal atausis atmiņā.

Šim stāstiņam nosaukuma būtībā nemaz nav. Varētu visu ko izdomāt, piemēram, "attieksme" vai "lūk, ko es par jums domāju". Bet tāpat gali nesavelkās.
Suņu domubiedru grupā vēlējos izveidot diskusiju par situācijām, kurās suns sagādājis saimniekam vislielāko kauna sajūtu. Pati domāju pastāstīt par reizēm, kad Buffs nesās pakaļ kādam maza auguma sunītimgribēdams spēlēties, taču suņuks lielā panikā nesās bēgt. Suņuka saimniece tik rokas noplātika "Takaja uzasnaja sabaka u vas". Maniem saucieniem atgriezties Buffs neklausīja, jo viņam tā gribējās spēlēties. Muļķītis nesaprata, ka otrs sunītis panikā un pārbailēs mūk.
Bet tad es atcerējos, ka patiesīmā man gadījās tāda situācija, ka pat nezinu, smieties vai kaunēties. Būtībā, atzīšos, man par to nāk tikai smiekli.

Viss notikās jau pieminēto Amatu ielas svētku laikā (sk. blogā). Kā jau rakstījām, diena bija smaga, iespaidiem bagāta un jautra. Arī visi kolēģi bija priecīgi, ka Buffs ir ar mani. Todien viņš sajūsmināja gan manus kolēģus gan arī darba vietas kafejnīcas darbinieces. Todien kafejnīca savu darbību veica uz ielas, piedāvājot apmeklētājiem ceptas pankūkas un dažādas uzkodas. Savukārt savās telpās viņiem bija uzdevums pabarot pasākuma laikā dežūrējušos policijas pārstāvjus.

Pēc garās dienas devāmies arī mēs iekost uz kolēģa kabinetu, kur šī pati kafejnīca bija saklājusi mums, darbiniekiem, labu galdu. Pa ceļam ieskrēju kafejnīcā, lai sasveicinātos ar meitenēm, kuras tajā dienā, aizņemtības dēļ, nesanāca satikt. bet zināju, ka viņas jau dzirdējušas par Buffa esamību pasākumā un noteikti vēlējās iepazīties ar viņu. Tad arī sākās jautrākā daļa.

Ieejot telpās konstatēju, ka pie lielā, pusapaļā kafejnīcas galda sasēduši 6 vai 7 policijas pārstāvji. Nekad neesmu jutusies labi šo amata meistaru klātbūtnē. Nepievērsu viņiem īpašu uzmanību, devos pie meitenēm, kuras jau sajūsmā sāka čubināt sunci.
Buffs izskrēja visu, sasveicinājās un sabučājās ar visiem... un... pieskrēja pie galda, kur sēdēja šis bars mentu...un...nolika kārtīgu čupu (!!!). Tajā momentā, grimu lielā kaunā. Paņēmu maisiņu un ātri visu savācu. Policistu bars tēloja (laikam), ka neko nemana, taču kafejnīcas meitenes tikai nosmējās.

Tagad par šo notikumu varu smieties un smieties vēderu turēdama. Varbūt suns klaji izrādīja manu attieksmi pret policistu sugu, nezinu. Katrā ziņā ir ko atcerēties, par ko nokaunēties un par ko pasmieties :)